VIENKĀRŠĀKA ATLASE - MAZĀK KRITĒRIJU, ĀTRĀKI LĒMUMI
Finanšu ministrijas (FM) ierosinātie grozījumi paredz, ka ES fondu ierobežotajās atlasēs turpmāk pietiks ar vienotiem atbilstības un izvēles kritērijiem. Papildu kvalitātes prasības vairs nav nepieciešamas, tādējādi būtiski samazinot iesniedzamās informācijas apjomu un novēršot nepieciešamību pēc atkārtotām saskaņošanām Uzraudzības komitejā. Šādi atlases process tiktu samazināts par vairākām nedēļām, nodrošinot ātrāku projektu pieteikumu izvērtēšanu, līgumu slēgšanu un investīciju uzsākšanu.
Līdz šim valsts institūcijām bija jāorganizē regulāras ceturkšņa sanāksmes ar Iepirkumu uzraudzības biroju, pat ja tām nebija konkrētas vajadzības. Tagad šī prasība tiktu atcelta - sadarbība notiktu tikai pēc faktiskas nepieciešamības, nevis birokrātiski noteikta grafika.
VĒRTĒS TIKAI TO, KAS TIEŠĀM NEPIECIEŠAMS
Projekta iesniedzējiem vairs nebūtu jāveic pilna izmaksu un ieguvumu analīze. Atkarībā no projekta specifikas, būs jāveic tikai finanšu, ekonomiskā vai jutīguma analīze - nevis visas kopā. Tāpat no prasībām svītrota riska novērtējuma analīze, jo šī informācija jau iekļauta pieteikuma veidlapās. Rezultātā uzņēmēji ietaupīs laiku un izmaksas, saglabājot atbilstību ES fondu noteikumiem.
Iepriekš visiem ES fondu projektiem tika piemērota standarta pārbaudes kārtība, neatkarīgi no to riska pakāpes. Ar jaunajiem grozījumiem pārbaudes veiks tikai tad, ja konstatēts paaugstināts risks, piemēram, informācija par iespējamu projekta ilgtspējas apdraudējumu vai krāpniecības pazīmēm. Šādi resursi tiks koncentrēti tur, kur tas patiešām nepieciešams, un finansējuma saņēmēji varēs brīvāk koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu, veicinot sadarbībā balstītu kultūru, nevis kontroli kā pašmērķi.
BIROKRĀTIJAS MAZINĀŠANAS EFEKTI JAU JŪTAMI PLAŠĀK
Visi šie pasākumi ir daļa no plašāka FM plāna, kura mērķis ir līdz 2026. gadam par 25% samazināt birokrātiju un administratīvo slogu. Vienkāršākas procedūras nozīmē ne tikai ātrāku līdzekļu apguvi, bet arī motivētākus projektu īstenotājus un lielāku sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Lai arī ES fondu projektu vienkāršošana ir tikai daļa no plašākas birokrātijas mazināšanas programmas (infografiku par jau paveikto, apskati FM mājaslapā šeit), tās ietekme sniedzas tālāk:
- Uzņēmumu reģistrācija: 80% (9170) jauno uzņēmumu ticis atvieglots reģistrēšanās process - ar automātiski ģenerētām veidlapām, ievadot nepieciešamos datus. Tāpat arī vienošanās par VID un CSP datu apmaiņas pilnveidi rezultātā būtiski samazinājies uzņēmumu skaits (par 3900 mazāk), kuriem jāsniedz CSP pārskats 1, 2, 3, 4-apgrozījums (42 384 mazāk pārskatu gadā).
- Altum atbalsts: finansējumam līdz 100 000 EUR nepieciešama mazāka dokumentu pakete, pateicoties datu integrācijai no Uzņēmumu reģistra. Tāpat ir atvieglota lielo komercsabiedrību atbalsta pieteikumu izvērtēšana (par neatbilstību GNU pazīmēm) un ieviesta riskos balstīta pieeja (jo zemāks klienta risks, jo mazāks izpētes apjoms un mazāk dokumenti tiek prasīti no klientiem, nodrošinot ātrāku klientu apkalpošanu).
- Tieslietu joma: Tiesu administrācija, konstatējot pārmaksu vai nepareizi veiktu maksājumu, var veikt atmaksu pati - nav vajadzīgs ne tiesas lēmums, ne personas iesniegums.
- E-pakalpojumi: elektroniskie risinājumi ieviesti vai pilnveidoti daudzās iestādēs, pielāgoti arī sabiedrības grupām ar ierobežotu digitālo piekļuvi.
- Iesniegumu izskatīšana: iestādēs pārskatīta līdzšinējā prakse, kā rezultātā ir saīsināti termiņi un vienkāršots un saīsināts atbilžu saturs.
ATVIEGLOTS ARĪ PROCESS PUBLISKAJOS IEPIRKUMOS "A" REITINGA UZŅĒMUMIEM
Jūnijā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas arī paredz konkrētus pasākumus birokrātijas mazināšanai iepirkumu procesā, - "A" reitinga nodokļu maksātājiem - uzņēmumiem ar labu nodokļu saistību izpildi un bez būtiskiem pārkāpumu riskiem - būs atvieglota nodokļu pārbaude iepirkuma procedūrās. Turklāt šiem uzņēmumiem tiks dota priekšroka iegūt līgumu "mazajos iepirkumos".
Grozījumi paredz arī lielāku elastību pasūtītājiem situācijās, kad vairāki pretendenti iesnieguši līdzvērtīgus piedāvājumus - izvērtējot kritērijus, kas tieši saistīti ar līguma priekšmetu. Paralēli jau uzsākts darbs pie publisko iepirkumu rezultātu un finanšu efektivitātes izvērtēšanas, ar mērķi izstrādāt labās prakses piemērus un priekšlikumus sistēmiskām izmaiņām, tādējādi veicinot valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu un administratīvā sloga samazināšanu.
Autors: Lonija Grīnfelde, mārketinga speciāliste
