Īsumā Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka:
- Tiktu piedāvāta iespēja vienoties par 4 dienu darba nedēļu, saglabājot 40 darba stundas un algu;
- Darbiniekiem varētu rasties tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja alga netiek izmaksāta ilgāk par divām nedēļām;
- Koplīgumos iespējama elastīgāka pieeja virsstundu apmaksai noteiktos apstākļos;
- Darba devējiem paredzēti skaidrāki pienākumi dīkstāves paziņošanā un apmaksā.
4 DIENU DARBA NEDĒĻA, SAGLABĀJOT 40 STUNDU NORMU
Viens no visvairāk apspriestajiem priekšlikumiem ir iespēja ieviest 4 dienu darba nedēļu. Svarīgi uzsvērt, ka tas nenozīmē automātisku pāreju uz 32 darba stundām nedēļā. Grozījumi paredz iespēju darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienoties par darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundas nedēļā un nemainīgu darba samaksu. Praksē tas nozīmē garākas darba dienas, bet papildu brīvdienu nedēļā. Šāda vienošanās varētu būt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīga, un puses varētu vienoties arī par atgriešanos pie tradicionālās 5 dienu darba nedēļas.
ALGAS IZMAKSAS KAVĒJUMA GADĪJUMĀ DARBINIEKS TIESĪGS UZTEIKT LĪGUMU
Vēl viena būtiska izmaiņa skartu darba samaksas izmaksu disciplīnu. Ja darba devējs kavētu algas izmaksu ilgāk par divām nedēļām pēc noteiktā termiņa, darbinieks būtu tiesīgs nekavējoties uzteikt darba līgumu, neievērojot standarta uzteikuma termiņu. Šī norma ir vērsta uz darbinieku aizsardzību gadījumos, kad darba samaksas kavēšana ir sistemātiska vai ļaunprātīga. Vienlaikus jāņem vērā, ka šīs tiesības nebūtu piemērojamas situācijās, kad uzņēmumā ir noteikta dīkstāve un atlīdzība tiek izmaksāta atbilstoši likumam.
ZEMĀKA VIRSSTUNDU APMAKSA AR NOSACĪJUMIEM
Grozījumi paredz arī iespēju koplīgumos vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku par 50%. Tas gan būtu iespējams tikai tad, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša alga vai stundas likme. Šāds risinājums vairāk orientēts uz nozarēm ar spēcīgu koplīgumu kultūru un var dot darba devējiem lielāku elastību darbaspēka izmaksu plānošanā, vienlaikus nodrošinot darbiniekiem augstāku pamatalgu.
LIELĀKA SKAIDRĪBA PAR DĪKSTĀVI
Plānotās izmaiņas paredz arī detalizētāku dīkstāves regulējumu. Darba devējam būtu pienākums savlaicīgi informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem, ilgumu un nosacījumiem, kā arī par darba atsākšanas kārtību. Ja dīkstāve ilgtu vairāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas, darba devējam varētu būt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no noteiktās algas vai vidējās izpeļņas, saglabājot vismaz minimālo algu. Savukārt darbiniekam, ja dīkstāve ieilgtu vairāk nekā četras nedēļas, varētu rasties tiesības uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu.
Lai gan šobrīd runa ir tikai par potenciālām izmaiņām, virziens ir skaidrs - lielāka elastība, bet arī lielāka atbildība. Uzņēmumiem jau laikus ir vērts izvērtēt darba laika organizēšanas modeļus, pārskatīt algu izmaksas procesus un iekšējo kontroli, analizēt koplīgumu nosacījumus vai to nepieciešamību un sagatavot skaidru komunikāciju dīkstāves gadījumiem. Šādi soļi palīdzēs uzņēmumam būt gatavam neatkarīgi no tā, kādā redakcijā grozījumi tiks pieņemti.
