KĀ IR MAINĪJIES LATVIJAS RISKA PROFILS?
Vēl pirms dažiem gadiem Latvija tika uzskatīta par reģionālu finanšu centru ar ievērojamu nerezidentu klientu īpatsvaru banku sektorā. Tagad situācija ir radikāli mainījusies:
- Nerezidentu noguldījumi no valstīm ārpus ES ir samazinājušies par aptuveni 87 %; savukārt
- Darījumi ar augsta riska jurisdikciju patiesajiem labuma guvējiem (PLG) - par 95 %;
- Būtiski sarukuši darījumi ar čaulas uzņēmumiem;
- Samazinājušies riski, kas saistīti ar starptautiskām naudas atmazgāšanas shēmām.
Tas nozīmē, ka Latvijas finanšu sistēma šobrīd ir daudz vairāk orientēta uz vietējo un reģionālo ekonomiku. Ja agrāk galvenie riski bija saistīti ar ārvalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūdi, tad šobrīd tie izriet no vietējās ekonomikas, piemēram, ēnu ekonomiku, nodokļu noziegumiem un akcīzes preču kontrabandas, krāpšanas un korupcijas. Terorisma finansēšanas risks novērtēts kā zems. Pilnu ziņojumu lasi angļu valodā FID mājaslapā šeit.
FINANŠU SEKTORS: STIPRĀKA UZRAUDZĪBA, ZEMĀKS RISKS
Latvijas Banka (pēc FKTK integrācijas) ir ievērojami pastiprinājusi uzraudzību, īpaši banku sektorā. Ziņojumā secināts, ka:
- Banku sektorā būtiski samazināts risks, izmantojot riskos balstītu pieeju;
- Uzraudzības sankcijas ir efektīvas un atturošas, piemērojot arī korektīvus pasākumus;
- Klientu izpētes (CDD/KYC) prakse ir būtiski uzlabojusies.
Tomēr citos finanšu sektoros (izņemot bankas un VASP) uzraudzības intensitāte bijusi zemāka, lai gan atbilstības līmenis kopumā ir pieaudzis.
Uzņēmumiem jāņem vērā, ka finanšu iestādes arvien precīzāk izvērtē klientu riskus. Valsts iestādes pievērš lielāku uzmanību nodokļu disciplīnai, skaidras naudas apritei, reālajai saimnieciskajai darbībai un darījumu ekonomiskajam pamatojumam.
NEFINANŠU SEKTORS: KUR VAJADZĪGI UZLABOJUMI?
MONEYVAL konstatē, ka nefinanšu sektora (DNFBP) uzraudzībā, piemēram, ārpakalpojuma grāmatvežiem, juristiem, nekustamā īpašuma aģentiem, joprojām ir uzlabojamas jomas, īpaši norādot uz nepieciešamību:
- Pilnveidot VID risku novērtēšanas metodoloģiju;
- Stiprināt riskos balstītu pieeju juristu uzraudzībā.
Tas nozīmē, ka AML likuma tiešie subjekti nākotnē var sagaidīt detalizētākas pārbaudes, biežākas tematiskās kontroles un lielāku VID uzmanību iekšējās kontroles sistēmām.
KO ŠIS NOVĒRTĒJUMS NOZĪMĒ UZŅĒMĒJIEM?
Uzņēmējiem būtu vērts pārliecināties par PLG datu korektumu, īpašnieku struktūrai jābūt skaidrai un dokumentētai un jāspēj pamatot jebkura ārvalstu īpašnieka lomu. Ikdienas uzņēmējdarbības ietvaros svarīgi ir dokumentēt līdzekļu izcelsmi, nodrošināt skaidru grāmatvedību un izvairīties no partneriem ar neskaidru reputāciju.
👉 Ievies iekšējo risku izvērtējumu. Pat mazs uzņēmums var sagatavot vienkāršu dokumentu, kurā identificē savus galvenos riskus, nosaka klientu pārbaudes kārtību un apraksta darījumu kontroles mehānismus.
👉 Sadarbojies ar uzticamiem un pārbaudītiem partneriem.
👉 Pārliecinies par īpašnieku struktūras aktualitāti. Izvairies no nepamatotām starpniekkompānijām, neskaidriem ārzonu elementiem un sarežģītām ķēdēm bez biznesa loģikas.
👉 Ievēro sankciju režīmu. Jau vairākus gadus turpina būtiski pieaugt sankciju ievērošanas uzsvars. Latvija ir izveidojusi centralizētu sankciju uzraudzības mehānismu, kas uzņēmējiem nozīmē obligātu sadarbības partneru pārbaudi, eksporta kontroles ievērošanu un risku izvērtēšanu sadarbībā ar partneriem augsta riska jurisdikcijās. Pat netieša sadarbība ar sankcionētu personu var radīt nopietnas sekas.
Saskaņā ar jaunāko starptautisko novērtējumu Latvija lielākajā daļā AML/CFT jomu sasniedz augstu vai būtisku efektivitātes līmeni. Tas nozīmē, ka finanšu sistēma ir stabilāka, reputācijas risks valstij ir mazinājies un investīciju vide kļūst prognozējamāka, taču prasības uzņēmējiem ir stingrākas nekā agrāk.
Latvijas finanšu vide ir kļuvusi strukturētāka, caurspīdīgāka un profesionālāka. Uzņēmējiem tas nozīmē vairāk dokumentācijas un rūpīgāku pieeju risku pārvaldībai, taču ilgtermiņā tas veicina godīgu konkurenci, stabilu banku sistēmu un starptautisku uzticību. Šo vidi uzņēmēji tiek aicināti nevis uztver kā šķērsli, bet izmantot kā konkurences priekšrocību.
Kvalitatīva grāmatvedība, caurskatāma īpašnieku struktūra un dokumentēta iekšējā kontrole kļūst par konkurences priekšrocību. Ja plāno dibināt uzņēmumu Latvijā vai vēlies sakārtot grāmatvedību, sazinies ar mums un palīdzēsim gan ar uzņēmuma izveidi, gan pilna cikla grāmatvedību.
