Par kapitāla aktīviem uzskatāmi:
- Akcijas, kapitāla daļas, pajas un ieguldījumi personālsabiedrībā;
- Ieguldījumu fondu apliecības un citi vērtspapīri;
- Parāda instrumenti, piemēram, parādzīmes un noguldījumu sertifikāti;
- Nekustamais īpašums, ieskaitot iegādes tiesības;
- Uzņēmumi, intelektuālā īpašuma objekti, zelts un virtulālā valūta.
Kapitāla pieaugumu aprēķina, no pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un ieguldījumus, kas veikti aktīva turēšanas laikā.
No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla pieauguma piemēro 25.5% nodokļa likmi. Savukārt 20% likme vēl būs spēkā līdz 2027. gadam, ja:
- Darījumi ar kapitāla aktīviem uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet vēl nav pabeigti, un
- Ir iesniegta deklarācija ar informāciju par šiem darījumiem.
Tā kā pārejas likme 20% ir spēkā pāris gadus, pastāv iespēja, ka investori paātrinās aktīvu pārdošanu līdz 2027. gadam, lai izmantotu zemāko likmi. Šāds efekts īstermiņā var veicināt lielāku darījumu aktivitāti, taču ilgtermiņā tas var samazināt reinvestīciju apjomu un ierobežot kapitāla plūsmu vietējā tirgū.
KĀ DEKLARĒT IENĀKUMUS NO KAPITĀLA PIEAUGUMA?
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieaugumu iesniedzama VID EDS, kur pieejams arī palīgrīks (vednis), kas soli pa solim palīdz ievadīt un sagatavot datus, taču jāatceras, ka rīkā ievadītā informācija pati par sevi nav deklarācija - tā jāsaglabā un jāapstiprina sistēmā: sadaļa "Dokumenti" -> "Izveidot jaunu dokumentu" -> "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti" -> "Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma - DK veidlapa" -> "Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 0X.XX.202X".
Nodokļa samaksa līdz 23. oktobrim var būt ievērojama likviditātes slodze, īpaši uzņēmumiem ar sezonālu ienākumu struktūru vai daudziem ieguldījumiem vienlaikus. Lai nodrošinātu stabilu naudas plūsmas plānošanu, uzņēmumi un investori var:
- Rezervēt daļu peļņas kapitāla pieauguma nodoklim uzkrājuma veidā jau darījuma brīdī;
- Sadalīt aktīvu pārdošanu pa vairākiem periodiem, lai izvairītos no koncentrēta maksājuma vienā ceturksnī;
- Apsvērt reinvestīciju iespējas uzņēmuma attīstībā, ja ienākumi tiek novirzīti tālākai izaugsmei. Šādā gadījumā iespējams izmantot nodokļu atlikšanu vai samazinājumu saskaņā ar uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikumiem.
Svarīgi saprast, ka kapitāla pieauguma deklarācija ir atsevišķa no gada ienākumu deklarācijas vai uzņēmuma peļņas nodokļa aprēķina, tādēļ vadības līmenī nepieciešams nodrošināt grāmatvedības konsekvenci, lai izvairītos no dubultas uzskaites vai neparedzētas nodokļu ietekmes.
Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmuma grāmatvedībā jāatspoguļo kapitāla pieaugums un nodoklis atsevišķi no operatīvās peļņas, savukārt investoriem, kas darbojas kā fiziskas personas, jāņem vērā, ka gada ienākumu deklarācijā jāiekļauj arī neapliekamie ienākumi, ja tie pārsniedz 10 000 EUR.
Kapitāla pieauguma ienākumu deklarēšana jau kļuvusi par ierastu praksi, taču šis termiņš oktobrī kalpo kā labs atskaites punkts, lai izvērtētu, kā 25.5% nodokļa likme ietekmē investīciju un finanšu plānošanu.
Daudzi uzņēmumi un individuālie investori joprojām pielāgo savas stratēģijas jaunajai nodokļu videi - īpaši tie, kuru darbība saistīta ar biežiem kapitāla darījumiem. Šis periods izgaismo nepieciešamību plānot naudas plūsmu un saskaņot kapitāla darījumus ar kopējo nodokļu politiku, lai izvairītos no likviditātes riskiem gada nogalē.
Tajā pašā laikā pārejas likme 20% līdz 2027. gadam sniedz iespēju stratēģiski pārvaldīt aktīvus un strukturēt pārdošanas vai reinvestīcijas grafikus, saglabājot konkurētspēju arī mainīgā tirgū. Kopumā kapitāla pieauguma deklarēšana kļuvusi par būtisku finanšu disciplīnas elementu, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem domāt ilgtermiņā un pārredzami.
