KĀ STRĀDĀ MŪSDIENĪGA KRĀPŠANA?
Krāpnieki bieži veido vairāku posmu komunikāciju, kur katra saruna rada lielāku uzticību vai bailes. Parasti šīs shēmas izskatās šādi:
- Pirmais zvans – "telekomunikāciju uzņēmuma darbinieks" piedāvā pakalpojumu vai brīdina par aizdomīgu darbību vao problēmu.
- Otrais zvans – "eParaksts vai bankas pārstāvis" aicina apstiprināt identitāti vai veikt "drošības pasākumu".
- Trešais zvans – "policijas vai drošības dienesta pārstāvis" uzstājīgi aicina veikt maksājumu vai pārskaitījumu "izmeklēšanas nolūkos".
TIPISKĀS KRĀPŠANAS METODES
Lūk, biežāk izmantotie paņēmieni, kas palīdz krāpniekiem gūt upura uzticību un izvilināt personas datus vai naudu:
- Viltoti tālruņu numuri, kas izskatās kā īsti valsts iestāžu numuri.
- Pieprasījumi apstiprināt Smart-ID vai eParaksts darbības, kuras neesi uzsācis.
- Aicinājumi uzstādīt "drošības programmas" uz ierīces, kas tālāk krāpniekiem ļauj kontrolēt krāpšanas upura mobilo ierīci.
- Ilgstošas, vairākposmu sarunas dienu vai pat nedēļu garumā.
- Viltus dokumenti, tostarp bankas paziņojumi un iestāžu darbinieku ID apliecību kopijas, ko izmanto, lai pārliecinātu krāpšanas upuri.
- Piedāvājumi nodot bankas karti vai PIN "kurjeram", kas piegādās "jaunu karti".
- Meli par bankas kredītiem vai vīrusu draudiem, kas "jāatrisina nekavējoties".
SARKANIE KAROGI, KAM PIEVĒRST UZMANĪBU
Vienmēr esi modrs, ja sarunas laikā:
- Tiek izmantota psiholoģiska agresija - steidzina pieņemt lēmumus sarunas laikā, vai emocionāla vardarbība - manipulē, izmanto publiski pieejamu informāciju par upurim nozīmīgiem tematiem - ģimeni, uzņēmumu, draugiem u.tml.
- Pieprasa personas datus vai piekļuvi finanšu rīkiem.
- Lūdz neko nestāstīt bankai, policijai vai ģimenei.
- Smart-ID pieprasījumos parādās nesakrītošs saņēmēja vārds vai negaidīta darbība.
- Tiek solīta atlīdzība, balva vai "glābšana" no pašu krāpnieku fiktīvās problēmas - "kredītiem, zagšanu vai vīrusiem".
STATISTIKA: KUR SLĒPJAS RISKI?
Latvijas Bankas apkopotā statistika par 2024. gadu ir satraucoša - veikti vairāk nekā 30 000 krāpniecisko maksājumu par kopējo summu 11.7 miljoni EUR.
Karšu maksājumi sastāda 73% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem, taču tikai 15% no summas. Vidējais zaudējums - 81 EUR. Savukārt, kredīta pārvedumi sastāda 27% darījumu, bet 85% zaudēto līdzekļu. Vidēji - 1 213 EUR par darījumu.
Interesanti, ka 83% karšu darījumu ir veikti bez drošas autentifikācijas. Savukārt kredīta pārvedumu krāpšanas biežāk notiek ar maksātāja brīvprātīgu līdzekļu pārskaitīšanu - krāpniekiem upuri pārliecinot, ka darījums ir leģitīms.
KĀ SEVI PASARGĀT?
Lai krāpnieki netiktu pie taviem datiem un finanšu līdzekļiem, ievēro šos pamatnoteikumus:
- Nekad neapstiprini Smart-ID, ja neesi 100% pārliecināts par darbības izcelsmi.
- Neizpaud personas vai finanšu datus, pat ja zvanītājs uzdodas par valsts iestādi.
- Pārbaudi visu oficiālajās iestāžu mājaslapās vai sazinies ar banku pats.
- Nekavējoties pārtrauc sarunu, ja dzirdi draudus vai jūti spiedienu.
- Nesniedz piekļuvi savām ierīcēm vai karšu datiem.
- Vienmēr izmanto daudzfaktoru autentifikāciju.
KO DARĪT, JA ESI KĻUVIS PAR KRĀPNIECĪBAS UPURI?
Ja esi kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinies ar savu banku - nobloķē maksājumu kartes un nomaini visas paroles (eParaksts, Smart-ID u.c.). Saglabā pierādījumus - zvanus, ziņas, dokumentus un ziņo Valsts policijai, lai uzsāktu kriminālprocesu.
Ziņo policijai arī tad, ja esi piedzīvojis krāpšanas mēģinājumu, bet neesi kļuvis par upuri, - nākotnē tas potenciāli varētu pasargāt kādu citu personu no krišanas krāpnieku lamatās.
PASARGĀ SAVU UZŅĒMUMU!
- Apmāci darbiniekus par jaunākajām krāpniecības shēmām.
- Pārskati procedūras par naudas pārskaitījumu apstiprināšanu.
- Veido uzņēmuma iekšējo politiku, kur skaidri noteikts, kā rīkoties aizdomīgos gadījumos.
- Lieto divpakāpju autentifikāciju visos sistēmas līmeņos.
- Veic regulāru IT drošības auditu.
UZZINI VAIRĀK
Vairāk par dažādiem krāpšanas veidiem skaties Latvijas Bankas Naudas skolas mājaslapā.
Plašākus padomus drošībai meklē Finanšu nozares asociācijas vietnē Neuzķeries.
Informāciju un ieteikumus par vispārīgu kiberdrošību digitālajā vidē atradīsi Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas vietnē Esi drošs.
Par kiberincidentiem uzzini vairāk Kiberincidentu novēršanas institūcijas mājaslapā CERT.lv.
Numeri darbinieki nekad neprasīs tevi veikt pēkšņus pārskaitījumus vai maksājumus uz nepārbaudītiem kontiem. Ja saņem aizdomīgu pieprasījumu it kā no Numeri darbinieka, piemēram, pārskaitīt naudu, atklāt paroles vai apstiprināt Smart-ID darbības -, NEKAVĒJOTIES pārtrauc saziņu un sazinies ar mums, izmantojot oficiālos kanālus. Ja rodas šaubas - vienmēr pārbaudi!
Autors: Lonija Grīnfelde, mārketinga speciāliste
