Kontrolētie darījumi un transfertcenas

04.11.2026 - Raksts
Numeri jaunumi raksts kontrolētie darījumi un transfertcenas

Ar rēķinu un pareizu grāmatojumu nepietiek - darījumos starp grupas uzņēmumiem jāspēj pamatot arī piemēroto cenu. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums iegādājas pakalpojumus, pārdod preces, izsniedz aizdevumus vai sadala kopējās izmaksas, būtisks ir jautājums, kā noteikta darījuma tirgus cena, un vai tās aprēķins ir pamatots? No 2026. gada 1. janvāra spēkā ir grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem transfertcenu dokumentācijā iekļauts arī kontrolēto darījumu pārskats. Pārejas noteikumi paredz jauno prasību piemērošanu kontrolētajiem darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sācies 2025. kalendāra gada laikā.

Numeri komanda skaidro 250 000 EUR slieksni, kontrolēto darījumu pārskatu un transfertcenu dokumentācijas prasības, ko pirms gada slēgšanas būtu vērts pārrunāt ar saviem grāmatvedības speciālistiem. Savlaicīga pārbaude palīdz noteikt piemērojamos pienākumus un pārliecināties, ka pārskatam un transfertcenu dokumentācijai nepieciešamie dati ir pieejami.

1. AR KO UZŅĒMUMS VEICIS KONTROLĒTOS DARĪJUMUS?

Kontrolēts darījums ir darījums starp personām, kuras likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē ir saistītas, vai darījums ar kādu no likuma 15.2 panta otrajā daļā noteiktajām personām ("Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 18. un 29.1 punkts, un 15.2 panta otrā daļa). Transfertcena ir cena, vērtība vai citi noteikumi, kas piemēroti šādā darījumā vai komerciālajās un finanšu attiecībās starp attiecīgajām personām ("Par nodokļiem un nodevām" 1. panta  29. punkts).

Transfertcenu dokumentācijas prasības un kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanas pienākums jāvērtē atsevišķi. Pārskata iesniegšanas pienākums attiecas uz likuma 15.2 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Savukārt transfertcenu dokumentācijas prasības var attiekties uz darījumiem ar:

  • Saistītu ārvalstu uzņēmumu;
  • Likumā noteiktām saistītām fiziskajām personām;
  • Personu vai uzņēmumu zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā;
  • Noteiktos gadījumos arī saistītu Latvijas rezidentu, ja darījums ir ekonomiski saistīts ar attiecīgās personas darījumiem ar saistītu ārvalstu uzņēmumu vai personu zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.
2. VAI KONTROLĒTO DARĪJUMU SUMMA PĀRSNIEDZ 250 000 EUR?

Ja likuma 15.2 panta trešajā daļā noteikto kontrolēto darījumu kopsumma pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jāsagatavo un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats, ievērojot arī darījumu būtiskuma nosacījumus. Darījumu, kura kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 90 000 EUR, drīkst uzskatīt par nebūtisku un informāciju par to pārskatā neiekļaut. Šis būtiskuma slieksnis jānošķir no 250 000 EUR kopsummas sliekšņa: tas nosaka, par kuriem darījumiem informāciju var neiekļaut, nevis kurus darījumus ņem vērā kopsummas aprēķinā.

Piemēram, Latvijas uzņēmums 2026. gadā no saistīta ārvalstu uzņēmuma saņem IT pakalpojumus 140 000 EUR apmērā, vadības pakalpojumus 80 000 EUR apmērā un mārketinga pakalpojumus 45 000 EUR apmērā. Šajā ilustratīvajā piemērā darījumu kopējā summa ir 265 000 EUR. Ja darījumi atbilst likuma 15.2 panta trešās daļas nosacījumiem, 250 000 EUR slieksnis ir pārsniegts. Tomēr tas nenozīmē, ka pārskatā obligāti jāiekļauj visas trīs pozīcijas. Ja IT, vadības un mārketinga pakalpojumi, ņemot vērā to ekonomisko būtību un piemērojamos grupēšanas principus, ir atsevišķi vērtējami darījumi, vadības pakalpojumus 80 000 EUR apmērā un mārketinga pakalpojumus 45 000 EUR apmērā var uzskatīt par nebūtiskiem un pārskatā neiekļaut.

3. KĀDA INFORMĀCIJA JĀNORĀDA KONTROLĒTO DARĪJUMU PĀRSKATĀ?

Kontrolēto darījumu pārskats nav tikai partneru un rēķinu saraksts. Likums paredz, ka tas strukturētu datu formā ietver:

  • Darījuma veidu, virzienu, kopējo summu un darījuma partneri;
  • Izmantoto tirgus cenas noteikšanas metodi;
  • Salīdzināmo datu avotu;
  • Darījuma tirgus cenas noteikšanai testējamo pusi;
  • Tirgus cenu vai vērtību;
  • Izvēlēto tirgus cenas indikatoru;
  • Piemēroto tirgus cenas vai vērtības rādītāju.

Pārskats jāsagatavo un jāiesniedz VID EDS strukturētu datu formā. Lai pārskatu varētu sagatavot savlaicīgi, jau pirms gada beigām ieteicams sākt apkopot darījumu summas un informāciju par izmantoto transfertcenu metodi un tās piemērošanas rezultātu.

4. VAI JĀSAGATAVO ARĪ VIETĒJĀ VAI GLOBĀLĀ DOKUMENTĀCIJA?

Kontrolēto darījumu pārskats neaizstāj vietējo vai globālo transfertcenu dokumentāciju.

Ja kontrolēto darījumu kopsumma pārskata gadā ar likumā minētajām personām pārsniedz 250 000 EUR, vietējā transfertcenu dokumentācija jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Sagatavotā dokumentācija jāiesniedz VID 30 dienu laikā pēc tā pieprasījuma saņemšanas.

Atšķirīga kārtība ir likumā noteiktajiem ekonomiski saistītajiem darījumiem vienas piegādes ķēdes ietvaros ar saistītu Latvijas rezidentu. Ja šo darījumu summa pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, vietējā dokumentācija jāsagatavo un jāiesniedz 90 dienu laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.

Ja likumā noteikto kontrolēto darījumu kopsumma attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 20 miljonus EUR, globālā transfertcenu dokumentācija jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Tā jāiesniedz VID 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, nevis automātiski kopā ar kontrolēto darījumu pārskatu.

Vietējā dokumentācija ietver detalizētāku informāciju par uzņēmumu, darījumiem, līgumiem, iesaistīto pušu funkcijām un riskiem, izraudzīto tirgus cenas noteikšanas metodi, salīdzināmajiem datiem un finanšu informācijas saistību ar uzņēmuma finanšu pārskatiem.

5. VAI RĒĶINĀ NORĀDĪTĀ CENA IR PAMATOJAMA?

Darījuma uzskaite grāmatvedībā pati par sevi nepierāda cenas atbilstību tirgus cenai.

Piemēram, Latvijas uzņēmums no grupas uzņēmuma saņem vadības pakalpojumus 300 000 EUR vērtībā. Lai pamatotu darījumu, jāspēj izskaidrot ne tikai rēķinu summa, bet arī:

  • Kādi pakalpojumi faktiski saņemti;
  • Kāds ir pakalpojumu saņemtais vai pamatoti sagaidāmais ekonomiskais vai komerciālais labums Latvijas uzņēmumam;
  • Kā aprēķināta pakalpojuma cena;
  • Kā sadalītas izmaksas, ja cenu aprēķinā izmantota izmaksu sadale;
  • Kāds uzcenojums piemērots un kā tas pamatots, ja izvēlētā cenu noteikšanas pieeja paredz uzcenojumu;
  • Kāpēc izvēlētā metode atbilst konkrētajam darījumam.

Ministru Kabineta noteikumi Nr. 802 paredz vietējā transfertcenu dokumentācijā ietvert darījuma aprakstu, maksājumu summas, līgumu kopijas, funkcionālo un salīdzināmības analīzi, izmantoto metodi un detalizētu pamatojumu tam, ka cena atbilst cenai, kāda būtu noteikta starp neatkarīgām personām.

Ja uzņēmums nevar sasaistīt izrakstīto rēķinu ar faktiski saņemto pakalpojumu saturu, izvēlētajai metodei atbilstošu cenas pamatojumu un saņemto vai pamatoti sagaidāmo ekonomisko vai komerciālo labumu, ar pareizu grāmatojumu vien nepietiek.

6. VAI DOKUMENTĀCIJA ATBILST 2026. GADA FAKTISKAJIEM DARĪJUMIEM?

Esoša transfertcenu politika vai iepriekš sagatavota dokumentācija nenozīmē, ka 2026. gada darījumi automātiski ir pamatoti. Gada laikā var būt mainījušies:

  • Darījumu apjomi;
  • Grupas uzņēmumu funkcijas;
  • Izmaksu sadales principi;
  • Finansēšanas nosacījumi;
  • Piegādes ķēdes;
  • Izmantotie aktīvi vai uzņemtie riski.

Likums paredz transfertcenu dokumentācijas izvērtēšanu un precizēšanu. Ja metodoloģiju ietekmējošā situācija nav būtiski mainījusies, vietējo dokumentāciju var izvērtēt un precizēt reizi trijos gados, bet testējamās puses un iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītāji precizējami katru gadu.

Gatavojoties gada noslēgumam, ieteicams salīdzināt dokumentācijā aprakstīto ar faktiskajiem darījumiem un finanšu rezultātiem. Ja būtiski mainījušies apstākļi, kas ietekmē transfertcenu metodoloģiju, dokumentācija jāizvērtē un jāprecizē, negaidot triju gadu perioda beigas. Savukārt testējamās puses un iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītāji jāprecizē katru gadu arī tad, ja šie apstākļi nav būtiski mainījušies.

7. KAS NOTIEK, JA PRASĪBAS NETIEK IZPILDĪTAS?

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.2 panta četrpadsmito daļu VID ir tiesīgs piemērot soda naudu līdz 1 % no tā kontrolētā darījuma summas, par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju un kura norādāma pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 100 000 EUR. Soda naudu var piemērot par dokumentācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu vai būtiskiem tās sagatavošanas prasību pārkāpumiem, kuru dēļ nav iespējams pārliecināties par cenas atbilstību tirgus cenai. Kontrolēto darījumu pārskats arī ir transfertcenu dokumentācija, tāpēc šis risks neattiecas tikai uz vietējo vai globālo dokumentāciju.

Piemēram, ja soda aprēķina bāze par attiecīgo kontrolēto darījumu ir 500 000 EUR, soda naudas maksimālais apmērs, piemērojot 1 % likmi, būtu 5 000 EUR, taču tas nav automātiski piemērojams sods: VID individuāli izvērtē pārkāpuma apstākļus un lemj par soda piemērošanu un apmēru.

Dokumentācijas prasību pārkāpuma risks jānošķir no nodokļu riska. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu UIN bāzē ietver ienākumus, kurus uzņēmums būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri tam nebūtu radušies, ja darījumi ar saistītām personām atbilstu tirgus nosacījumiem. Tādēļ neatbilstošas darījuma cenas dēļ var būt nepieciešama transfertcenu korekcija un papildu UIN aprēķins. Papildu UIN nerodas automātiski tikai tāpēc, ka kontrolēto darījumu pārskats nav iesniegts.


Kontrolēto darījumu pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija nāk no vairākiem avotiem: grāmatvedības uzskaites, līgumiem, rēķiniem, uzņēmumu grupas informācijas un transfertcenu aprēķiniem. Pārskata datus saskaņojiet ar virsgrāmatu un UIN deklarācijā norādīto informāciju par darījumiem ar saistītām personām. Ja kopsummas atšķiras, sagatavojiet izskaidrojumu: kuri darījumi nav pārskata tvērumā un kādas atšķirības rada klasifikācija vai periodizācija. Pakalpojumu summas sasaistiet ar līgumiem, darbu pieņemšanas dokumentiem un izmaksu sadales aprēķiniem, bet finanšu darījumus - ar aizdevumu līgumiem, procentu aprēķiniem un bankas izrakstiem.

Pirms gada noslēguma pārbaudiet arī vēl neizpildītās saistības par 2025. pārskata gadu. Kontrolēto darījumu pārskata prasības attiecas uz darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sācies 2025. kalendārajā gadā. Ja piemērojams pārskata iesniegšanas pienākums, pārskats jāsagatavo un jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām; šo pienākumu nevajadzētu sajaukt ar sagatavošanos 2026. gada darījumu pārskatam.


Iepazīstieties ar Numeri grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumiem un sazinieties ar mums, ja nepieciešams pārbaudīt kontrolēto darījumu uzskaiti un sagatavot finanšu datus turpmākajai transfertcenu analīzei.

Dalies šeit: