GALVENĀS PLĀNOTĀS IZMAIŅAS
Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi, bet fizisko personu dividendēm netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). FM piedāvā jaunu alternatīvu uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir fiziskas personas:
- 15% UIN uzņēmuma līmenī, kad tiek izmaksātas dividendes;
- 6% IIN fiziskajām personām no saņemtajām dividendēm.
Lēmumu par alternatīvo nodokļu modeli varēs pieņemt tikai tad, ja visi uzņēmuma dalībnieki piekritīs šādai pieejai.
Uzņēmumiem, kuri neatbildīs kritērijiem, paliks spēkā esošais modelis: 20% UIN uzņēmuma līmenī un IIN atbrīvojums dividendēm.
Grozījumi neattieksies uz peļņu, kas gūta līdz 2017. gadam un vēl nav sadalīta, jo tai jau ir piemērots cits nodokļu režīms.
KO NOZĪMĒS JAUNAIS NODOKĻU MODELIS?
Lai gan FM nodokļu izmaiņas pasniedz kā līdzsvarotu risinājumu, kas palīdzēs gan investoriem, gan pašvaldībām, diskusijās jau parādās dažādi viedokļi. Jaunais modelis sniedz vairākas priekšrocības, bet vienlaikus rada arī riskus un jautājumus.
Potenciālie ieguvumi galvenokārt saistīti ar nodokļu sloga skaidrību un starptautisku atbilstību:
- Investoriem lielāka caurskatāmība. Kopējais nodokļu slogs saglabājas nemainīgs, bet tiek panākts lielāks līdzsvars starp vietējiem un ārvalstu investoriem.
- Starptautiska atbilstība. Latvija pielāgojas ES prasībām, nosakot 15% UIN likmi, kas atbilst minimālajam starptautiski noteiktajam līmenim.
- Pašvaldību stiprināšana. Daļa IIN ieņēmumu no dividendēm nonāks vietvaru budžetos, tādējādi nodrošinot papildu finansējumu vietējām vajadzībām.
- Ārvalstu investoriem skaidrāks regulējums. 6% IIN potenciāli būs iespējams ieskaitīt kā samaksātu nodokli investora mītnes valstī, ja tas paredzēts likumos.
Vienlaikus pastāv vairāki izaicinājumi, kas varētu mazināt jaunā modeļa efektivitāti:
- Ierobežots piemērošanas loks. Jaunais modelis attieksies tikai uz uzņēmumiem ar fizisku personu īpašniekiem, izslēdzot juridisko personu līdzdalību. Tas var radīt nevienlīdzību starp dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem.
- Starptautiskas neskaidrības. Ne visas valstis var atzīt Latvijā samaksāto 6% IIN, kas dažiem ārvalstu investoriem nozīmētu lielāku nodokļu slogu.
- Administratīvais sarežģījums. Uzņēmumiem būs jāvienojas ar visiem īpašniekiem, lai piemērotu jauno modeli. Tas var radīt konfliktus vai sarežģīt peļņas sadales lēmumu pieņemšanu.
- Spekulācijas par atsevišķu ieguvēju labumu. Kritiķi norāda, ka šāds regulējums varētu būt izdevīgāks konkrētiem lieliem investoriem, kas rada jautājumus par vienlīdzīgu pieeju visiem uzņēmējiem.
Seko līdzi likumprojekta gaitai un:
- Izvērtē dalībnieku sastāvu - ja uzņēmuma īpašnieki ir tikai fiziskas personas, iespējams, jaunais modelis būs izdevīgāks.
- Plāno peļņas sadali laikus - ja vēl ir nesadalīta peļņa par periodu līdz 2017. gadam, to izvērtē atsevišķi.
- Salīdzini starptautisko ietekmi - ja ir ārvalstu investori, pārbaudi, vai viņu rezidences valstī 6% IIN būs iespējams ieskaitīt kā nodokļa atvieglojumu.
Kopumā jaunais modelis varētu sniegt Latvijas uzņēmumiem un investoriem skaidrākus noteikumus, bet vienlaikus pastāv jautājumi par tā taisnīgumu, starptautisku piemērojamību un administratīvo praktiskumu. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, taču uz šo brīdi likumprojekts par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" vēl atrodas saskaņošanas procesā, tādēļ precizējumi ir iespējami. Galīgais vērtējums būs atkarīgs no tā, kā šīs izmaiņas darbosies praksē pēc likuma stāšanās spēkā.
Autors: Lonija Grīnfelde, mārketinga speciāliste
